Uzņēmumi meklējot kā samazināt izmaksas, jo sevišķi krīzes apstākļos, nereti izvēlas pelēkus risinājumus, t.i. tādus, kas no pirmā acu uzmetiena nav nelegāli un tomēr neatbilst likumam. Viens no tādiem ir veicināt vai pat piespiest darbiniekus kļūt par pašnodarbinātajiem. Tādejādi darba devējs atbrīvojas no nodokļu sloga 24.09 % no darbiniekam samaksātās algas. Uz šī pamata darba devējs pat var piedāvāt paaugstināt samaksu par dažiem procentiem un nodrošināt juridisko un grāmatvedības jautājumu kārtošanu, kas pirmajā brīdī šķiet izdevīgi. Taču jāņem vērā, ka tāds darba devējs jums atsaka daudz vairāk.
Ja strādājat darbu, kas saistīts ar paaugstinātu traumu gūšanas risku, tādu kā auto servisā, celtniecībā, gaterī un citās līdzīgās vietās, papildus pārējiem jums vēl ir virkne iemeslu nekļūt par pašnodarbināto nepamatoti.
Slēdzot darba līgumu ar uzņēmumu un stājoties darbā, persona nokļūst darba devēja atbildībā. Tas nodrošina virkni likumā noteiktas garantijas, tādu kā atvaļinājums, rūpes par darbinieka drošību un labsajūtu darba vietā kā arī virkni citu.
Turpretim slēdzot uzņēmuma līgumu kā pašnodarbinātais, persona pati uzņemas pilnu atbildību par savu rīcību. Attiecības ar darba devēju ir kā vienlīdzīgiem partneriem.
Šis status ir nepieciešams, ja persona ir neatkarīgs speciālists ar saviem instrumentiem un aprīkojumu. Un pilnīgi noteikti ir jākļūst, par pašnodarbināto, ja vienā uzņēmumā šī speciālista pakalpojumi ir nepieciešami īslaicīgi vai neregulāri. Kas nozīmētu, ka iespējams nopelnīt ievērojami vairāk, ja sadarbotos ar vairākiem uzņēmumiem. Vai arī, ja klienti ir fiziskas personas.